Lai ir silti,lai ir jauki!

Kad pašai bija bebukši mājās,nesanāca uztamborēt neko jauku.Tagad gan, tamborēju,tikai citiem bebukšiem.Mazai princesītei silts kostīmiņš.

Tamborēta kleita un ''ātrais'' džemperītis

Darbiņš padarīts,kleita jau ir pie īpašnieces,nu varu viņu arī atrādīt.

"Ātrais"džemperītis tādēļ,ka ļoti ātri uzadās.Divi vakari pie TV un gatavs!Apkakle ir transformējama,tas ir, ja vajag uzliek,ja nevajag noņem.Adot jāievēro viens noteikums-jāada mazāks nekā patiesībā vajag pēc izmēra,jo gatavais izstrādājums nežēlīgi stiepjas uz visām pusēm.Izmantotā dzija-Fancy Yarn Asso(100% poliamīds)

Atkal nosapņotā

Šī kleita man kārtējo reizi parādijās sapnī. Rītu sagaidīt bija grūti,idejas, domas maisijās pa galvu un neļāva vairs aizmigt.Beidzot kad nozvanīja pulkstens,mocībām pienāca gals.Tagad tik jāsagaida veikala atvēršana un jācer,ka atradīšu tajā dziju,kādu vēlos.Par laimi,tā arī notika,viņa mani tur gaidīja(es domāju dziju).Steidzos mājās un ķēros klāt sapņa realizācijai.Te nu viņa man ir!

Vienkārši un nesatricināmi

Diezgan ilgi esmu klusējusi,bet tas nenozīmē,ka neesmu neko darījusi.Ir klāt lielā adīšanas un tamborēšanas sezona,kad dziju kamoliņi tiek pārvērsti brīnišķīgos darbos.Protams,arī vasarā tiek adīts un tamborēts,bet tuvojoties vēsam laikam tas notiek intensīvāk.Tā nu es ar esmu dzijās līdz ausīm un varu atrādīt vienu darbiņu,kas tapis uz adāmmašīnas.Džemperim bija jābūt pavisam vienkāršam,bet ar rozīnīti.Šoreiz tā rozīnīte ir adītas rozes un lapiņas.Man patīk-Vienkārši un nesatricināmi.

Lapiņas adīju pēc šis shēmas

Šalle un cimdi

Mēs visi  redzam,ka neizbēgami tuvojas aukstais laiks,un ir cilvēki,kas par savu siltumu un skaistumu parūpējas laicīgi.Es parasti šajā kategorijā neietilpstu,jo jāapada un jāaptamborē apkārtējie līdzcilvēki un vēl daži.Labākā gadījumā aizeju uz veikalu un nopērku.Ārprāc, kāds kauns.Citiem var,bet sev ne.Būs laikam jālabojas,bet ir taču teiciens,ka kurpnieks arī ir bez kurpēm.
     Bet tagad pie lietas.Izvēlējos dziju ''Lapponia 100'' 50%vilna,50%akrils un nr.8 tamboradatu,jo dzija diezgan resna.Tamborēju pāc šīs shēmas. Gandrīz trīs stundu laikā tapa šalle.Šalles garums  aptuveni 2 m un 50 cm , tā kā ir iespējams to vairākas reizes aptīt ap kaklu.Silti vai ne?
 

Te būs vēl viens mans veikums,tikai šareiz tā ir dāvana.Manai meitai bija jāiet draudzenei uz dzimšanas dienu,bet kā vienmēr nezin ko dāvināt.Mamma glābējā.Divi vakari pie TV un dāvana gatava.

Smurfs

Beidzot esam tikuši pie sava Smurfa.Divu dienu laikā uztamborēju šo brīnumjauko radībiņu.Mans puišelītis jau pēc kājiņu uztamborēšanas paziņoja,ka ņemšot viņu blakus gultā.Man pašai arī patīk galarezultāts.Tā vien gribas ņurcīt un bužināt.Varbūt viņš nav pilnīga kopija oriģinālam,bet kā nekā viņu radīju es.Tuvākajā laikā ir padomā radīt vēl vienu Smurfu.

Tambordiena

Nu jā!Nolēmu es ar piedalīties Tambordienā uz kuru mūs aicināja Linda.Visu nedēļu domāju,ko varētu sestdien tamborēt.Beigās paliku pie rotaļlietas.Tā kā darbiņš bija jāsāk pēc nobalsošanas,tad sāku ap 13.00.Pēc 3,5 stundām divas detaļas jau gatavas.Ģimene paliek nemierīga,jo mamma nav ēst uztaisījusi.17.25 ņemu pārtraukumu,lai pabarotu izsalkušos.Darbiņu uzsāku 19.00 un ar nelieliem pārtraukumiem līdz uzvarai.Paskatos pulkstenī,tas rāda 23.30, un esmu pabeigusi.Te nu rezultāts.Tāds jocīgs,bet mīlīgs.

Protams otram arī jānopozē

Adīta jaka

Ir pabeigts atkal viens darbiņš.Šī dzija pie manis nonāca vasaras sākumā,bet kurš gan grib vasarā adīt siltu jaku?Sākoties vēsākam laikam rokas pašas sniedzās pēc šīs siltās dzijas,tikai viena problēma,jāizdomā kā uzadīt to ko vēlas klients.Tika atnesta bildīte bez tehniskā raksta un vārdi"Tu taču to vari uzadīt?!''Kā es teikšu ,ka nevaru?Protams varu.Mugura un piedurknes tapa ātri,bet priekšpuse!Te nu man nācās palauzīt galvu,bet gala rezultāts mani un klienti apmierināja.

                                               

Nu nesanāk man tās īstās krāsas nofotogrāfēt.Šīs bildes ir tuvāk patiesajai krāsai.Varbūt drusku zilāka,bet ne tik zila kā augšējā bilde.

Tamborēts Pančo

      Šis darbiņš tapa rekordlielā ātrumā.Vajadzēja divu nedēļu laikā uztamborēt vai uzadīt pančo.Es to paveicu nedēļas laikā.Varbūt kādam tas laiks nav nekas,bet man tas ir rekordātrums,jo nepārtraukti kādam no mājiniekiem tieši tajā brīdī,kad esmu iekritusi darbā,kaut ko vajag.Manis raustīšana uz visām pusēm notiek visu laiku.Domāju strādāšu pa nakti,bet tas nav priekš manis.Nākamajā dienā esmu nikna uz visu pasauli,jo neesmu izgulējusies.
      Bet tagad nedaudz par pančo.Nosacījums bija šāds-vienalga,adīts vai tamborēts tikai lai nav biezs,smags un neizskatās pēc villaines,un, lai var uzvilkt arī vasaras vakarā.Dzeltens ar dažādu krāsu svītrām.Nu tad ķēros pie dziju meklēšanas.Uzdevums diezgan sarežģīts,skatījos gan vienu,gan otru dziju,bet paliku pie BBB atlas ,70%vilna,30%akrils.Sanāca tiešām viegls un gaisīgs.

Klāt vēl tapa cepurīte

Un puscimdiņi

   

Neveiksme

Drīz sāksies vēsais laiks,tādēļ krustmeitiņas iedvesmota mēģināju uzšūt zeķes.Tā jau nebūšu es,kas negribēs procesu sarežģīt un darbiņu paildzināt. Pēc piegrieztnes izgriezu no trikotāžas  zeķi.Atlika vien nošūt vienu vīli,bet nē,iešāvās man doma zeķi izšūt ar resnāku diegu,lai zīmējums izceļas.Uzkopēju atrasto zīmējumu uz auduma,ievēru dziju adatā un sāku šūt.Laikam ātrāk gribēju redzēt rezultātu,tādēļ piemirsu,ka trikotāžas diedziņus šujot ar resnu adatu un diegu var pārraut.Tā arī notika.Tomēr darbiņu nost neliku,bet turpināju izšūt līdz galam.Tagad zinu,ka jāšuj ir ļoti uzmanīgi.Te nu būs mana pirmā uzšūtā un izšūtā zeķe.

Un te nelaimīgie caurumiņi

Ziedu parāde

Esmu ilgu laiku klusējusi, jo tika darināti dažādi darbiņi,  un nemaz neatlika laika safotogrāfēt .Varu tagad atrādīt mazumiņu.Te būs galvas rotiņas mazām jaunkundzītēm,gan ar tamborētām ,gan auduma puķītēm.

Atkal lins

Kādu laiciņu atpakaļ uzmeistaroju kārtējo lina rotu,bet nu jau lielāku un darbietilpīgāku.Tagad ir pienācis laiks to jums atrādīt.Tamborēju no balināta lina.Ietērpu arī katru jūras apmīļoto stikliņu.Sanāca diezgan liela 32cm garumā un 23 cm platumā.

Nu jā.Pavisam piemirsu,ka esmu vēl vienu lina rotiņu uzmeistarojusi.Šī ir lina krāsā.Diemžēl oranžus jūras apmīļotus stikliņus man neizdevās atrast,tādēļ ietamborēju stikla olīšus.

Mazai princesei

             Nu lūk,varu atrādīt vēl vienu veikumu.Kurpītes 3 mēnešus vecai meitenītei.

Melnās panteras acs

Ārprāc ,gandrīz mēnesi neesmu neko rakstījusi,biju darbos iegrimusi,tādēļ blogā ieskrēju tikai ,lai palasītu un apskatītu ko citi sastrādājuši.Nu varu atrādīt dažus darbiņus,bet diemžēl ne visus.
   Šai manis veidotajai kaklarotai nosaukumu izdomāja mans sešgadnieks dēlēns.Nezinu kādēļ tieši melnās panteras acs,bet bērni jau visu redz savādāk un pēc manām domām patiesāk.Tā nu rota tika pie sava nosaukuma.

                                  Kad bija uztapusi rotiņa sudraba krāsā ,vajadzēja arī  zelta krāsā

               Te arī komplektā auskariņi no svarovski kristāliņiem.Vai nav kā panteras acs?

Velodiena Kuldīgā

Jā ,jā,zinu ,ka ar nokavēšanos,jo šis feinais pasākums bija 21.maijā.Labāk vēlāk, nekā nekad.Katru gadu maijā Kuldīgā notiek velomaratons,kurā piedalās ap 1000 pedāļu minēju.Notiek dienas un nakts braucieni dažādās distancēs.Šogad īsākā bija 18km,vidējā 35km,bet garākā 45km.Lai jūs nebiedētu ar vārdu "maratons"teikšu, tas nav ne uz laiku ne ātrumu.Katrs brauc pēc spējām,galvenais ir piedalīties.Nu tā,es šajā pasākumā piedalos trešo gadu,kopā ar draudzenēm un paziņām nokomplektējam komandu un aiziet.Šogad minām 35 km pa brīnišķīgajām Kurzemes ārēm.
                                                            Te esam visa komanda

Vēl pirms starta jāizpēta maršruts,jo katru gadu tas ir cits

Maršruts vijas cauri vecajam suitu ceļam,nekad agrāk tur nebiju braukusi.Gar ceļa malām ir veci ozoli,kas liecina ,ka šis ceļš ir tiešām sens.Saulīte spīd,putniņi čivina un visapkārt smaržo pēc svaiguma.Skaisti,kad nekur nav jāsteidzas,tu mierīgi min savus pedālīšus(kalnā nedaudz ar piepūli)un izbaudi dabas skaistumu.Ik pa brīdim garām aiznesas kāds ātrais minējs,kurš iztraucē mierīgo braucienu,jo jāuzmanās,ka nenotriec.Nobraukušas kādu gabaliņu pret kalnu,ieraugam lielu pieneņu lauku,kas tā vien aicina nedaudz apsēsties un atpūsties.Bikses tiek uzrullētas uz augšu ,lai neiegūtu"Tour de France"iedegumu.

Tālāk ceļš turpinās uz Ivandes muižu,kur mūs sagaida ar glāzīti auksta ūdens.Te atkal nedaudz atvelkam elpu.

Minot tālāk pedālīšus,gaisā virmo rapšu smarža.Vai tad te var garām pamīt?

Te jau ieminu Kuldīgā.Urā!Aiz muguras 35 km un brīnišķīgi pavadīta diena.

                            Nepagāja ne četras stundas!Nākamgad visi uz Kuldīgu pedāļus mīt,nenožēlosiet.